La vita è bella

Režisors (Director/Режиссер): Roberto Benigni
Aktieri (Stars/Актёры): Roberto Benigni, Nicoletta Braschi, Giorgio Cantarini
Žanrs (Genre/Жанр): drāma (drama/драма), komēdija (comedy/комедия), kara filma (war/военный)
Valsts (Country/Страна): Itālija (Italy/Италия)
Gads (Year/Год): 1997
Atzīme (Rate/Оценка): 10/10

3 Oskari! 4 Oskara nominācijas (1999)! 3 Oscars! Nominated for 4 Oscars (1999)! 3 Оскара! 4 номинации на Оскар (1999)!

«LV» Dzīve ir brīnišķīga

Pateikt, ka filma ir laba, ir tikpat kā neko nepateikt. Pirmkārt un galvenokārt, paskatieties kāds aktieris – Roberto Benigni ! Šajā filmā viņš ne tikai ir galvenās lomas atveidotājs, bet arī filmas režisors, un mēs varam tikai nobrīnīties par to, kā divus tik sarežģītus amatus var ar humoru un jēgu pildīt viens cilvēks. Otrkārt, tā ir itāļu filma, un, ja līdz šim kaut šūniņa pakļāvās itāļu šarmam, tad šim pretī jūs arī nevarēsiet nostāvēt kaut vai tāpēc, ka tas ir viens no tiem gabaliem, kurus noskatoties, šķiet, ka patiešām dzīve ir brīnišķīga, jo ir cilvēki, kuri padara to brīnišķīgu. Treškārt, tēma. Tēma, tāpat kā pati filma, ir sadalīta divās daļās – mīlestība pret sievieti un mīlestība pret bērnu. Pirmā daļa ir viegla, otra grūta, un apvienojumā sanāk kaut kas emocijām nepakļaujams, bet loģiski izskaidrojams. Ir ļoti labi apspēlēti apstākļi, kuros cilvēkiem politisku apsvērumu dēļ ir jānonāk, un svarīgākais stāstā ir paša izdomāts princips, kuru apstākļi nevar lauzt. Esmu sajūsmā par ideju nebojāt bērnam bērnību, kā arī jebkurā apstāklī saglabāt dzīvu prātu, tāpēc ieteiktu to noskatīties visiem topošajiem vecākiem un viegli iespaidojamiem cilvēkiem.


«EN» Life is beautiful

To say that movie is good is almost as to say nothing. First of all and mainly, take a look at an actor – Roberto Benigni! In this movie he’s not only the main actor but also the director of the movie, and we can only be amazed on how two complicated positions can be performed with humor and sense by one person. Second, this is an Italian movie, so if before that at least one human cell was obeyed by Italian charm, then you won’t be able to stand still for this because after watching one of this kind of pieces, it seems that life’s really beautiful because there’re people who make it beautiful. Third, the theme. The theme, just like the movie itself, is split in two parts – love for a woman and love for a child. The first part is easy, the second is difficult, and in combination it’s something emotionally un-understandable but logically expressed. The conditions in which people have to be in because of political reasons are very well played, and the most important in the story is the principle that couldn’t be broken by circumstances. I’m excited about the idea not to damage child’s’ childhood, and also the idea to maintain a living mind in any circumstance, so I recommend watching it to all expecting parents and people who are easily impressed.


«RUS» Жизнь прекрасна

Сказать что фильм хороший это почти что ничего не сказать. Во первых и главном оброзом потому что посмотрите какой актёр – Roberto Benigni ! В этом фильме он не только играет главную роль, но и является режиссер фильма, поэтому можно только удивлятся как две столь сложных должности с юмором и со смыслом может выполнять один человек. Во вторых, это итальянский фильм, и если до этого хоть клеточка подчинялась итальянскому шарму, то против этого вы тоже не сможете устаять хотя бы потому, что это одна из тех работ после просмотра которых кажется что жизнь и в правда прекрасна, потому что есть люди которые делают ее прекрасной. В третих, тема. Тема так же как и фильм разделена на две части – любовь к женьщине и любовь к ребёнку. Первая часть лёгкая, вторая сложная, и в объединение получается что-то эмоциям неподвластное, но что можно объяснить логически. Очень хорошо обыграны обстоятельства, в которых приходится находится людям по политическам причинам, и самое главное в этой истории это придуманный самим принцип, который обстоятельства не могут сломать. Я в восторге от идеи не ломать ребёнку детство, а так же при любых обстоятельствах сохранять живой ум, поэтому советую посмотреть фильм всем будущим родителям и легко впечетлительным людям.

Advertisements

Madame

Režisors: Amanda Sthers
Aktieri: Toni Collette, Harvey Keitel, Rossy de Palma
Žanrs: komēdija, drāma
Valsts: Francija
Gads: 2017
Atzīme: 8/10


«LV» Madāma

Ho, ho! Esam beidzot piedzīvojuši vēl vienas vieglas un amizantas komēdijas rašanos par vienkāršas meitenes netīšu iekļūšanu ļoti izglītotu cilvēku pulkā! Es priecājos, ka amerikāņu aktieri ir spējuši lieliski iejusties franču šarmā un neizveidot no tā kaut ko neķītru, stulbu, virspusēju vai kā citādi nebaudāmu. Man patika sākums, man patika, kā stāsts „auga”, man patika jociņi, kopumā viss, izņemot beigas. Nu kā var tā izbojāt beigas! Es gaidīju kādu interesantu pavērsienu vai vismaz glupi laimīgas beigas, bet tās izrādītājas strupas inteliģentu cilvēku beigas. Nekā pamācoša, viss reāls un tāds, kā tam pieklājas būt šādā sabiedrībā. Rossy de Palma – aktrisi, kas šajā stāstā spēlē galveno lomu, es redzēju pirmo reizi, un jāsaka, ka ir ļoti neierasti redzēt šādus cilvēkus uz lieliem ekrāniem, kad jau ir izveidojies neliels šablons par… sauksim to par estētiku. Tas nemaina attieksmi vai filmas būtību, tas ir gluži kā apaļīgās meitenes modes industrijā – neierasti un vajadzīgs laiks līdz pierodi.

Kopumā es priecājos, ka esmu veltījusi savu laiku šai filmai, jo no tādas tiešām var atpūsties!

Radin

Režisors: Fred Cavayé
Aktieri: Dany Boon, Laurence Arné, Noémie Schmidt
Žanrs: komēdija
Valsts: Francija
Gads: 2016
Atzīme: 7/10


«LV» Skopulis

Atzīšos, noskatoties sākumu, likās, ka filma būs smieklīgāka nekā tā patiesībā ir. Man briesmīgi negribas runāt par dekorācijām, filmēšanas māku, mūziku u.c. lietām, kuras parasti min filmas kritikās, tāpēc parunāsim par galveno, kas šeit ir, un tā ir ideja un tās interpretācija. Filmas nosaukums raksturo galveno varoni un viņa spītīgo dabu darīt visu, izmantojot minimālus resursus. Man ļoti patika, ka franči šo ideju ir mācējuši apspēlēt kā no psiholoģiskā viedokļa, t.i., daudz min par galējībam un to radītām sekām, gan no humoristiskā viedokļa, jo daudzas situācijas, kurās personāžs tīši vai netīši iekļūst, ir absurdi smieklīgas, tā no trešās personas skatu punkta, kura neiedziļinās problēmas rašanās mirklī/situācijā, bet pavērš situāciju sev izskaidrojamā veidā. Ir mirkļi, kad skaties filmu un gribas izslēgt, bet neizslēdz, jo gribi redzēt, kā atrisināsies situācija – tad nu lūk – tas mirklis ir filmas garumā, bet kopumā ļoti pamācoši, kad redzi, ka māka nav ekonomēt, bet tērēt ar prātu. Es labprāt gribētu, lai filmu noskatās jaunieši, jo darbam ir izteikts raksturs, bet kopumā iesaku cilvēkiem ar veselīgu paškritiku, jo kaut kur filma atspoguļojas arī mūsos.

Bridget Jones’s Baby

Režisors: Sharon Maguire
Aktieri: Renée Zellweger, Colin Firth, Patrick Dempsey
Balvas:
Žanrs: komēdija, romantiska filma
Valsts: ASV, Lielbritānija, Francija
Gads: 2016
Atzīme: 9/10
Tēma: atklātība 40 gadu vecumā

Viņa ir atpakaļ! Ar nedaudz citu seju un svaru, bet viņa ir! Skeptiski, protams, izturējos pret turpinājumu, jo nācies daudzkārt vilties režisoru izdomā par to, ko tad vēl trakāku varētu izdarīt, lai turpinājums būtu vēl labāks par iepriekšējām filmām, bet šoreiz esmu patīkami pārsteigta. Pēdējā filma par Bridžitu ir bija 2004.gadā un nu pēc tik ilga klusuma perioda mēs beidzot varam gavilēt par noskatīšanās vērtu turpinājumu. Visa komanda ir malači, lieliski, ka nav pazaudēta pati Bridžitas būtība, ka ir pieticis izdomas jauniem smieklīgiem pavērsieniem (es smējos līdz asarām!), klupieniem un citām lietām, kuras tikai Bridžita var izdomāt veikt neīstajā laikā un vietā un absolūti par to neuztraukties. Man patika, ka filmā vairs nav naivums, kas ir bijis pirmajās divās daļās, un ka šis naivums tagad ir pārtapis par pieaugušu samierināšanos. Ir interesants pavērsiens par neredzēta tēla pievienošanu Patrick Dempsey personā un, protams, tā bēbju lieta… Kopumā es pievienojos bargajiem kritiķiem un saku: „Jā! Tas ir cienīgs Bridžitas Džounsas turpinājums” un man nez kāpēc šķiet, ka šim turpinājumam vēl tomēr sekos turpinājums.

How to be Single

Režisors: Christian Ditter
Aktieri: Dakota Johnson, Rebel Wilson, Leslie Mann
Žanrs: Komēdija, romantiska filma
Valsts: ASV
Gads: 2016
Atzīme: 7/10


«LV» Kā būt vienai un laimīgai

Ja turpinās filmēt tādas filmas, sievietes un vīrieši kļūst ideālistiski un normālas attiecības pārstās eksistēt. Kam es piekrītu – tam, ka nav jāaizmirst par sevi, lai arī ko tur darītu, tam, ka jāizmēģina tas, ko vēlies, lai arī ko tu darītu, tam, ka visam eksistē robežas, lai arī ko tu darītu. Kam es nepiekrītu – ka visi pēkšņi iepazīstas tik interesantos veidos, ka cilvēkiem ir vienalga, kas notiek starp vīrieti un sievieti, par uzskatu, ka gulēt ar daudziem/visiem ir kruti, pamācoši, atslābinoši utt. u.tml. Nu, īsumā, par to arī ir filma. Es neteiktu, ka darbs ir super labs, bet nu var vietām pasmieties, aktierspēle kā jau amerikāņiem patīk – daudzās vietās pārspīlēta vai pārāk pareiza. Šis varētu būt no sērijas „Sekss un lielpilsēta”, kur visas ir tik ļoti neatkarīgas, ka nevienas attiecība nevar saglabāt. Kam patīk ideālistisks un romantiski stāsti, tiem noteikti patiks!

A Hologram for the King

Režisors: Tom Tykwer
Aktieri: Tom Hanks, Alexander Black, Sarita Choudhury
Žanrs: Komēdija, drāma
Valsts: Lielbritānija, Francija, Vācija, ASV
Gads: 2016
Atzīme: 8/10


«LV» Karalisks piedāvājums

Teikšu godīgi, ka treileris sola vairāk, nekā ir filmā. Man likās, ka būs komēdija par neveiklu situāciju vai par nopietnām lietām, un es biju nedaudz apdullināta, ka viss pavērsās citādāk. Filmai, protams, ir sižets, bet tas nu galīgi nav pirmajā plānā, viss fokusējas kultūras atšķirībā. Darbā ir maz pārdzīvojumu, un tas, ko īsti tu redzēji, tu saproti otrajā dienā, jo „atiešana” nāk viļņveidīgi. Ieintriģēju? Tas labi. Filmā spēlē labi aktieri, ir interesanta tēma uz visa kopējā filmu fona, bet atkārtošos, lielā kārts ir Saūda Arābija ar savām tradīcijām, savu dzīves kvalitāti, savu bagāto un nabago atšķirību, ar reizē krāšņajiem un garlaicīgiem skatiem. Man patika, ka parādīja, ka piedzīvojumi var būt ne tikai tavos 20 vai 30 gados, vienīgā atšķirība piedzīvojumu kvalitātē un saturā. Filma paliek atmiņā vairāk ar sajūtu, nekā pamācību.

Demolition

Režisors: Jean-Marc Vallée
Aktieri: Jake Gyllenhaal, Naomi Watts, Chris Cooper
Žanrs: Komēdija, drāma
Valsts: ASV
Gads: 2015
Atzīme: 9/10


«LV» Sabrukums

Hola! Jauna filma, jauns viedoklis! Dallas Buyers Club, Wild un The Young Victoria režisors pārsteidza mani ar vēl neizjustām emocijām. Sākumā man likās nesaprotams komēdijas un drāmas apvienojums, gaidīju kaut ko no amerikāņu stulbuma, kaut ko no pārdzīvojumiem, bet neko nopietnu, taču filma apgāza visas manas domas. Manā filmu skatīšanās vēsturē vēl ne reizi nav bijis tā, ka filma man liek smieties vienā sekundē un jau nākamajā raudāt. Stāsts ir parasts, vīrs zaudē sievu un pārdzīvo. Izklausās skumji un vienmuļi, bet ne šajā gadījumā, kur tev tiek parādīti visi pārdzīvošanas etapi, kur tu nesmejies, jo kaut kas tiek pateikts ironiski, tu smejies, jo cilvēks pēkšņi atklāj sevī daudzas citas lietas, viņš kļūst smieklīgi apsēsts, laužot visu sev apkārt, viņš lauž savus rāmjus. Es neteiktu, ka Jake Gyllenhaal izpildīja savu lomu lieliski, man trūka emociju no viņa puses, kā arī darbs vietām ir pārspīlēts, bet tas netraucē vēl kādu laiciņu just filmas pēcgaršu. Labo pēcgaršu.

Les Nouvelles Aventures d’Aladin

Režisors: Arthur Benzaquen
Aktieri: Kev Adams, Jean-Paul Rouve, Éric Judor
Žanrs: Komēdija
Valsts: Francija
Gads: 2015
Atzīme: 7/10


«LV» Aladina jaunie piedzīvojumi

Daudz izsapņotā, daudz nereālā, nu, pasaka kā jau pasaka. Man nepatīk, kad citas valstis mēģina veidot tādas pašas komēdijas kā ASV, jo ASV komēdijas veido izteikti tizlas, nemākulīgas, piecgadīgo līmenī un bieži smejas tur, kur cilvēkam sāp, un ja kāda cita valsts ar savu kultūru, ar savu humoru cenšas izsisties kino pasaulē, veidojot kaut ko tik pat tizlu, tad jāsaka uzreiz – varat pat nemēģināt. Vienīgais, ko franči šajā filmā atstāja vai pielika, ir tikai frančiem piemītošā spēja smieties par esošo situāciju. Parasti viņi gan zīmē karikatūras pat par tēmām, par kurām vairums klusētu, taču šeit viņi vismaz sarunā ieliek kaut ko par varavīksni, par mūsdienu tehnoloģijām u.c. lietām. Nu, citiem vārdiem sakot – mūsdienu redzējums par Aladinu, kuram nav vecuma ierobežojumu. Nezinu, vai var atpūsties pēc šīs filmas, bet vismaz tā nesagruzī tevi.

The Intouchables

Režisori: Olivier Nakache, Eric Toledano
Aktieri: François Cluzet, Omar Sy, Anne Le Ny
Balvas: 7 balvas, 9 nominācijas
Žanrs: Biogrāfiska komēdija
Valsts: Francija
Gads: 2011
Ilgums: ~2h
Atzīme: 9/10
Skatītos vēlreiz? – Jā

Negaidīti pārsteidza šī filma. Esmu dzirdējusi daudz labas atsauksmes par šo darbu, bet negaidīju, ka arī pati būšu starp tām, kura ieteiks to citiem. Ļoti žēl, ka nav tāda veida „Oskara” balvas, kuru varētu piešķirt filmai. Darbam pietrūkst mazumiņš līdz 10, bet citādi tā ļoti kolosāli, izteikti, patiesi izspēlē 3 sabiedrībā mīdītas idejas – invaliditāte, tuva dvēsele un afroamerikāņi. Man ļoti patika, kā režisors parādīja, ka neatkarīgi no ādas krāsas, no statusa vai no fiziskās spējas, visas vajadzības tik un tā slēpjas mūsu galvā un dvēselē, un neatkarīgi no tā, esi tu ar kājām vai bez, tu tomēr esi cilvēks un gribi, lai pret tevi izturas kā pret cilvēku. Diemžēl bez naudas šis darbs nespētu tik izteikti parādīt cilvēka vajadzību.

Iesaku noskatīties, ja esi iestrēdzis stereotipos.