Doctor Strange

Režisors: Scott Derrickson
Aktieri: Benedict Cumberbatch, Chiwetel Ejiofor, Rachel McAdams
Balvas: 1 balva, 1 nominācija
Žanrs: Piedzīvojumu, fantāziju filma
Valsts: ASV
Gads: 2016
Atzīme: 10/10

Komiksi un fantāzijas filmas vispār nav mans zirdziņš, un šīs filmas noskatīšanās iemesls bija vienkāršs – aizgāju kompānijas pēc. Secināju grandiozi labas lietas! Pirmā, komiksi reizēm mēdz būt pat ļoti jēdzīgi, un, nedaudz piestrādājot, var vilkt aiz sevis plašu un vērtīgu ideju klāstu. Otrkārt – šai fantāzijai pat kaut kur gribētos noticēt. Treškārt – Benedict Cumberbatch laikam ir nolemts tādām dīvaiņu gudruļu lomām. Bet nu par visu pēc kārtas. Skatījos jaunājā kinoteātra zālē 3D un reizēm jautāju sevi, kā tie datoriķi nesalauza sev smadzenes, veidojot tādu grafiku. Un lai gan man netīši gribējās vilkt paralēles ar filmu Pirmsākums (Inception, 2010), jāsaka, ka nekādas saiknes es tā arī neatradu, turklāt šajā filmā tika izmantota absolūti cita koncepcija par to, kā būtu pareizi veidot grafiku. Mūzika? Jā, bija laba, netīši pat gribējās domāt, ka tas ir pats Hans Zimmers, bet arī šeit es netrāpīju. Filmā ir ļoti labi izstāstīts tas, par ko tagad zinātnieki daudzās valstīs cīnās, jeb izveseļošanās šūnu līmenī. Kamēr zinātnieki domā to izdarīt, iejaucoties un liekot šūnām strādāt pēc noteikta algoritma, šī filma pastāsta, kā to pašu izdarīt, tikai iejaucot prāta spēku. Skaisti tērpi, labi joki, bērnišķīgi atkārtojumi –viss kā vajag, lai ieliktu maksimālo, ko varu jeb „paldies, man patika, kādreiz noskatīšos vēlreiz!”.

Advertisements

State of Play

©impawards
©impawards

Režisors: Kevin Macdonald
Aktieri: Russell Crowe, Rachel McAdams, Ben Affleck
Balvas: 2 balvas, 4 nominācijas
Žanrs: Drāma, mistērija
Valsts: ASV, Lielbritānija, Francija
Gads: 2009
Ilgums: ~2h
Atzīme: 8/10
Skatītos vēlreiz? – Jā

Daudzslāņaina filma. Mani pārsteidza 3 lietas. Pirmā – par ASV karadarbību šajā filmā runā ne labākajā gaismā. Un pārsteidz mani nevis tas, ka kaut kādā ziņā par to ir filma, bet gan tas, ka, pirmkārt, to ļauj filmēt? Un otrkārt – ASV ir izdevīgi būt nomelnotai? Es kaut ko neredzu, varbūt es ne tur skatos? Un kāpēc visi zina, kas notiek, bet neviens neko nedara? Nu kaut kā tā izskatās mans pirmais izbrīns. Otrais – žurnālistika un politika ir kā viena kurpju pāra labā un kreisā kāja, tas, protams, jau sen visiem ir zināms, nav zināms tikai tas, kā atšķirt labu rakstu no sliktā, un kam ticēt, un vai jātic pilnībā? Izsmeļoša atbilde ir filmā! Trešais – pirmā filma, kurā es vispār nejutu mūzikas klātbūtni, kas ir apsveicami!

Iesaku noskatīties žurnālistiem.

Pusnakts Parīzē / Midnight in Paris

midnight-in-paris-movie-poster-2011-1010695872
Režisors: Woody Allen
Aktieri: Owen Wilson, Rachel McAdams,Kathy Bates
Balvas:Oskars par oriģinālu scenāriju, 12 balvas, 49 nominācijas
Žanrs: Romantiska fantāziju komēdija
Valsts: Spānija, ASV
Gads: 2011
Ilgums: ~1h45
Atzīme: 8/10
Skatītos vēlreiz? – Jā

Filma ir apburoša, viegla, mierīga, gandrīz reāla. Oskars ir pelnīts, jo šis mākslas darbs atšķiras no pārējām filmām ne tikai ar veselīgo fantāziju, bet arī ar to, ka fantāzija ir vairāk dzīva nekā sapņaina un pavisam noteikti izceļ filmas galveno ideju. Šis, šķiet, nav tas darbs, kas prasa izcilību. Viss filmā notiekošais – brauciens uz Parīzi, dzīvošana mūsdienu greznumā, sarunas ar Pikaso, Dalī, Hemingveju, Fidžeraldiem un citiem talantiem, meitene no kioska-, ir tas, kas padara to par pārsteidzoši baudāmu, ja vien pats esi ieinteresēts kultūrā un dzīvē. Bija nedaudz grūti pieņemt Woody’a redzējuma interpretāciju, taču pēc filmas noskatīšanās bija tāda sajūta it kā būtu izlasījis patiesi labu grāmatu.

Iesaku noskatīties, ja tu bēdz no šodienas un nezini, ko savā dzīvē izmainīt.